EUROSTAT jaunākais ziņojums presei par atkritumu apsaimniekošanu. Latvija ievērojami atpaliek no saviem kaimiņiem.

Eurostat ir publicējis datus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu 2013. gadā. Labā ziņa – krītas radīto atkritumu daudzums uz vienu cilvēku. Mēs, Latvijā, salīdzinoši ar citiem, saražojam mazāk – 312 kg uz cilvēku, kamēr vidēji Eiropas Savienībā 481 kg uz cilvēku. Mēs arī apgalvojam, ka visi sadzīves atkritumi tiek savākti, bet – vai tā tiešām ir (Eiropas Savienībā – 98%)? Sliktā ziņa – lielāko daļu savākto atkritumu nogādājam atkritumu izgāztuvē. Mūsu kaimiņi – ne vien igauņi, bet arī lietuvieši, mūs ievērojami apsteidz.

Vai mēs varam samazināt ķīmisko vielu kaitējumu mūsu veselībai?

Šobrīd klajā nākuši vairāki pētījumi un arī paziņojumi, kas spiež mūs aizdomāties par nepārdomātas, neprasmīgas ķīmisko vielu izmantošanas sekām.

Pirmkārt, tās ir Eiropas un ASV zinātnieku grupas aplēses par veselībai nodarīto kaitējumu, ko rada ķīmiskās vielas, kas kaitē mūsu hormonālajai sistēmai – aptuveni 157 miljardi eiro gadā (Trasande et al, 2015), tas nozīmē – vismaz 300 Eiro uz vienu ES iedzīvotāju. Rezultāti ir biedējoši – paši zinātnieki apgalvo, ka viņi novērtējuši tikai aisberga virspusi, jo ņēmuši vērā tikai daļu vielu un daļu izraisīto slimību. Piemēram, nav vērtēta saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem, ko arī saista ar ķīmisko vielu piesārņojumu.

Kur šīs vielas var atrast un kā pasargāt sevi? Diemžēl, tās  ir daudzos produktos, ko mēs ikdienā lietojam, un iekštelpu vidē, kur uzturamies. Nekur nekad nav rakstīts, tā viela tur ir vai nav. Pilnībā izvairīties no šīm vielām vairs nespēsim, tomēr ievērojami samazināt to daudzumu, kas mūs ietekmē, varam gan.

Ieskatoties infografikā kaitējuma aplēsēm, mēs varam gūt idejas, ko tomēr varam mainīt. Kā redzams, krietni lielas izmaksas rada tieši pesticīdi, proti, to atliekas produktos. Zinātnieki savā pētījumā iekļāva organo-fosfātu pesticīdus (organophosphate, OP), kuru klātbūtni mūsu pārtikā saista ar prāta spēju samazināšanos (IQ zudumu), kuru radītā kaitējuma izmaksas lēš līdz pat 146 miljardiem eiro. Arī Latvijā ir atļauti atsevišķi organofosfātpesticīdi.

Šos pesticīdus mēs uzņemam ar pārtiku, kas satur to atliekas. Protams, pārtikā to normas, visticamāk, nav pārsniegtas. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) informē par Eiropā nopērkamo pārtikas produktu pārbaužu rezultātiem – ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti, drošības normas tika pārkāptas tikai 3% gadījumu.

Tātad, zinātnieku aplēses par pesticīdu kaitējumu veselībai nav saistītas ar normu pārkāpumu, bet gan vadoties no likumiski atļautā pesticīdu patēriņa un “atliekvielu” pārpalikuma produktos. Vienīgā iespēja, kā to samazināt – ēst pārtiku, kas nāk no bioloģiskas lauksamniecības. Skeptiķi iebildīs, ka vide ir piesārņota? Varat būt droši – to atliekvielu, ko augi uzņem vides piesārņojuma dēļ, ir ievērojami mazāk, kā pesticīdus tieši pielietojot uz lauka, par to arī liecina pētījumi – bioloģiskajā pārtikā ir mazāk pesticīdu atliekvielu (Stenfordas pētījums, Smith-Spranger et al, 2012). 2 nedēļas bērnus ēdinot tikai ar produktiem no bioloģiskās lauksamniecības, pesticīdu pēdas vairs nebija nosakāmas (Chensheng, 2006). Kamēr ēdot konvencionālo pārtiku, šīs vielas bērnu urīnā varēja noteikt. Protams, ir labi, ka vielas izdalās no organisma, bet – tātad, tās ir organismā bijušas, kaut kas varbūt ir palicis, un mēs nezinām, kādu nemanāmu ietekmi ir atstājis.

Vairāk par endokrīno sistēmu noārdošām vielām varat izlasīt Vides vēstīs. Noderīgus padomus atradīsi arī kampaņas “Padomā pirms pērc” materiālos

Sagatavoja: Jana Simanovska

 

Infografika par endokrīno sistēmu noārdošo vielu radīto kaitējumu

Vides nevalstiskās organizācija aicina saglabāt valstij piederošo mežu Beverīnas novadā

Vides konsultatīvā padome (VKP) nosūtījusi vēstuli premjerei Laimdotai Straujumai ar lūgumu pēc būtības izvērtēt Beverīnas novadā plānotā Vidzemes industriālā parka ieceri un saglabāt nākotnei valsts meža zemi. Pēc vides nevalstisko organizāciju domām pašreizējā Vidzemes industriālā parka iecere neatbilst ne Latvijas Republikas Meža likumam, ne Eiropas Komisijas akceptētajai darbības programmai “Izaugsme un nodarbinātība”.

Valmieras pašvaldības iecerētais Vidzemes industriālais parks (VIP) 118 ha platībā tiek plānots uz valsts zemes, kuras lielāko daļu aizņem valstij piederošs mežs. Taču ne Latvijas meža politika, ne spēkā esošais Latvijas Republikas Meža likums neparedz valsts meža zemes platības samazināšanu un atsavināšanu rūpnieciskajai apbūvei.

Iecerētā industriālā parka sociāli ekonomiskais pamatojums netika sagatavots pirms tā iekļaušanas pašvaldības investīciju plānā un diskusijas uzsākšanas par pašvaldību robežu grozīšanu. Vides organizācijām tas liek šaubīties par ieceres vispusīgu izvērtējumu un labas pārvaldības praksi Valmieras un Beverīnas novada pašvaldībās. Arī pašlaik analītisks izvērtējums, kurā būtu aplūkotas alternatīvas un sniegta konkrēta informācija par VIP teritorijā plānoto ražošanu, nav pieejams.

Nav izprotams, kā Valmieras pilsētas pašvaldība savos attīstības plānošanas dokumentos var plānot valsts meža zemes “apgūšanu”, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kas paredzēti ražošanas attīstīšanai pamestās rūpnieciskās teritorijās. Šāda kļūda un pavirša attīstības un investīciju plānošana pašvaldībā un pārraudzības trūkums no valsts puses rada bažas, vai Latvija kopumā spēj nodrošināt ES fondu finansējuma efektīvu izmantošanu atbilstoši Latvijas un Eiropas komisijas Partnerības līgumam un darbības programmai “Izaugsme un nodarbinātība”.

Vides konsultatīvā padome aicina premjeri un atbildīgās institūcijas rūpēties par Latvijas reputāciju, normatīvu un plānošanas dokumentu ievērošanu un resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nesamazināt valsts meža platības uz apbūves rēķina, bet arī Valmieras pilsētā un Beverīnas novadā prioritāri īstenot tos projektus, kas veicina ražošanas atjaunošanu bijušajās rūpnieciskajās teritorijās un sekmē pašvaldību un privāto zemju īpašnieku sadarbību, nenoplicinot valsts bagātību – mežus, ar kuru tik ļoti gribam publiski lepoties.

Vides konsultatīvā padome apvieno 20 Latvijas nevalstiskās dabas organizācijas. To veido biedrība “Baltijas Vides forums”, nodibinājums “Latvijas Dabas fonds”, nodibinājums “Vides Izglītības fonds”, nodibinājums “Pasaules Dabas fonds”, biedrība “Latvijas Ornitoloģijas biedrība”, biedrība “”Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs””, nodibinājums “Teiču dabas fonds”, biedrība “Vides aizsardzības klubs”, biedrība “Latvijas Zaļā kustība”, biedrība “Latvijas Makšķernieku asociācija”, biedrība “Latvijas ezeri”, biedrība “Zaļā brīvība”, biedrība “Ekodizaina kompetences centrs”, biedrība “Vides vārds” ,biedrība “Latvijas Botāniķu biedrība”, biedrība “Vides fakti”, biedrība “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija”, biedrība “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija “, biedrība “homoecos:”, biedrība “Latvijas Biškopības biedrība”.

Papildu informācija:

Lelde Eņģele, VKP priekšsēdētāja vietniece

lelde.engele@inbox.lv, tālr. 26102617

Informāciju sagatavoja Lelde Eņģele