Zaļais publiskais iepirkums – kas tas ir?

“Zaļais iepirkums ir sistemātiska vides (arī sociālo un ekonomisko) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās, sākot no:

  • vajadzību noskaidrošanas,
  • atbilstošu specifikāciju izstrādes un
  • novērtējuma procedūrām līdz pat
  • sasniegto rezultātu monitoringam.” [1]

Daži būtiski jautājumi par Zaļo publisko iepirkumu (ZPI) [2]:

  • Vai es tiešām varu uzstādīt augstākas vides aizsardzības prasības nekā noteikts likumā?
    Jā. ZPI nozīmē prasīt vairāk par likumā noteikto. Likuma prasības ir pamatnosacījums – tās jāizpilda jebkurā gadījumā.
  • Vai ZPI var būt pretlikumīgs, skatoties no konkurences viedokļa?
    Nē. ZPI ir likumīgs, kamēr netiek pārkāpti vispārīgie publiskā iepirkuma principi – nediskriminācija, prasību samērīgums, vienlīdzīga attieksme, atklātība un procesu caurskatāmība. Veiciet tirgus izpēti pirms iepirkuma, lai noteiktu atbilstošas un samērīgas prasības.
  • Kā zināt, kuri vides aspekti ir visbūtiskākie konkrētam produktam vai pakalpojumam?
    Patstāvīgi izvērtējot produkta dzīves ciklu (no “šūpuļa” līdz “kapam”).
    Vairākām preču grupām ES jau ir sagatavojusi ieteicamos iepirkuma kritērijus – šo kritēriju sagatavošanā ir ņemts vērā produkta pilns dzīves cikls.
  • Vai man ir jākontrolē, vai vides aizsardzības prasības tiešām tiek ievērotas?
    Pasūtītājam ir jābūt pieejamiem resursiem, lai veiktu apsekošanu līguma izpildes laikā.
    Kontroles veikšana gan nav definēta kā obligāta prasība. Piegādātāja pienākums ir veikt piegādes saskaņā ar līguma noteikumiem.
  • Kā visvieglāk veikt vides aizsardzības prasību ievērošanas kontroli?
    Apsekošanu un kontroli var veikt, pieprasot no piegādātāja dokumentāciju, kas apliecina prasību izpildi. Pārbaudes uz vietas var būt nākamais/papildus solis. Tāpat līgumā jābūt skaidri noteiktām sankcijām līguma noteikumu nepildīšanas gadījumā (samazināta cena, soda nauda, līguma laušana).

Lai uzzinātu vairāk par Zaļo publisko iepirkumu Eiropas Savienībā un Latvijā (rādītāji, problēmas, iespējas un ieteikumi), apskatiet prezentāciju šeit. Materiāls sākotnēji sagatavots semināram par ZPI pašvaldību pārstāvjiem 2013. gada novembrī.

 

Avoti:

[1] Osis L., „Latvijas Vēstneša portāls”, 2010, link

[2] Baltic Green Public Procurement, 2013, link

Advertisements

Kā atšķirt bio no nebio

Pieprasījums rada piedāvājumu. Pieaugot patērētāju vēlmei iepirkt “zaļos” produktus, rodas arī zaļo produktu tirgotāji. Diemžēl, nereti “zaļums” tiek izmantots tikai reklāmas nolūkos bez faktiskā seguma: šādu parādību sauc par zaļo atmazgāšanu. Kā atšķirt īstu zaļo un neiekrist atmazgātāju solījumos?
Tirgū ir vienkāršāk. Ja es esmu iepazinusi Annu no Dundagas, kurai vienmēr garšīgs sviests un siers, tad es mierīgu sirdi varu pie viņas iepirkties. Es zinu, ka Anna ir lepna par savas saimniecības ražojumu kvalitāti un augstu novērtē kundes uzticību: viņa sargāsies to pievilt. Un sviestu vienmēr var pagaršot. Ar sadzīves ķīmiju ir sarežģītāk. To pie Annas nevar nopirkt un veikalā pagaršot nav jēgas. Ikviens ražotājs vēlas pārdot savu produkciju, tāpēc reklamē, bet kā man noteikt, vai varu ticēt sacītajam, vai ne?
Viena no iespējām ir iepirkt ekomarķētus produktus. Ekomarķējums nozīmē, ka kāda neatkarīga organizācija ir pārbaudījusi produktus, un atzinusi, ka tie atbilst šīs organizācijas nospraustajiem “zaļuma” kritērijiem. Latvijā pazīstamākās ir Eiropuķīte,Ziemeļu gulbisEcocert un citi. Parasti arī Latvijas bio-veikalos pārdod tiešām zaļus produktus, lai gan gadās arī reti izņēmumi.
Svarīgi arī atpazīt marķējuma zīmes, jo ne katra piedāvā tādu pašu “zaļumu”. Piemēram, Latvijā ļoti bieži ekoproduktus jauc ar Karotītes produktiem, kas nozīmē to, ka produkta izejvielas pārsvarā nāk no Latvijas, kā arī pats produkts ir kvalitatīvs, bet negarantē, ka izejvielas nāk tikai no bioloģiskās lauksaimniecības.
Nesen uzmanību piesaistīja jauna produktu sērija, ko piedāvā kāds uzņēmums, kas savā mājas lapā (daļēji gan angļu valodā) atsaucas uz respektējamām vides aizsardzības valstiskām un nevalstiskām organizācijām. Viņu produkcija atbilstot kādai līdz šim nepazīstamai ekomarķējuma zīmei, kas izsniegta ASV. Bet – tirgotais produkts, lai gan ekosertificēts, tomēr satur EDTA, kas ir videi ļoti problēmātiska viela, jo aktīvi šķīdina sedimentos nogulsnētos smagos metālus, kā arī noārdās līdz savienojumam, kas ir stabils vidē. Eiropuķītes produktos EDTA ir aizliegts. Tāpēc svarīgi atpazīt uzticamas ekomarķējuma zīmes.