Dzīves cikla novērtējums

Dzīves cikla novērtējums (jeb novertēšana) ir kāda noteikta produkta saražošanai, darbināšanai un nonākšanai atkritumos nepieciešamo resursu, enerģijas, varbūtējo ietekmju uz vidi uzskaitījums un novērtējums visā tā dzīves ciklā – sākot ar resursu ieguvi, beidzot ar nonākšanu atkritumu straumē. Ar šīs metodes palīdzību iespējams novērtēt produkta un arī pakalpojuma ietekmi uz vidi un saprast, kā to samazināt, un salīdzināt dažādus produktus un alternatīvas. Nereti dzīves cikla novērtējumu sauc par dzīves cikla analīzi, lai gan atsevišķi zinātnieki strīdās, ka tas nav viens un tas pats.

Šīs metodes pirmie aizmetņi – resursu un vides profila analīze (Resource and Environmental Profile Analysis), enerģijas analīze (Energy analysis), produktu ekobilance  (Product Ecobalance) radās pagājušā gadsimta agrīnajos septiņdesmitajos gados enerģētiskās krīzes laikā, kas radās nepieciešamība detalizētak izsekot visai enerģijas piegādes un izmantošanas ķēdei[1]. Tomēr katrs pētnieks to darīja pa savam, tāpēc dažādi pētījumi nebija salīdzināmi. Skeptiķi arī kritizēja dzīves cikla novērtējumu par to, ka dažreiz pētnieki to piemērojot produktu ražotāju (dzīves cikla novērtējuma pasūtītāju) vajadzībām, lai parādītu pētāmā produkta labās puses.

Lai panāktu metodes zinātniskumu, caurskatāmību un uzticamību, 80. gadu beigās aizsākās metodes harmonizēšana SETAC vadībā (SETAC – the Society for Environmental Toxicology and Chemistry – Vides toksikoloģijas un Ķīmijas biedrība). 90. gados Starptautiskā standartizācijas organizācija ISO (International Organisation for Standartisation) apkopoja un standartizēja esošo pieredzi, izdodot vairākus ISO standartus, skatīt tabulu. Darbs pie standartizēšanas un saskaņošanas aizvien vēl turpinās. Trešā starptautiskā organizācija, kam bija liela loma dzīves cikla novērtējuma metodes sākotnējā attīstībā, ir UNEP (United Nations Environmental Programm – Apvienoto nāciju vides programma)[2]. Šobrīd dzīves cikla novērtējuma attīstībā aktīvi piedalās Eiropas Komisijas Apvienotais pētījumu centrs.

Dzīves cikla novērtējumam ir noteikta struktūra, skatīt attēlu:

ISO standarti par dzīves cikla novērtējumu

Dzīves cikla novērtējuma struktūra [3]

Atbilstoši šai struktūrai,  dzīves cikla novērtējumā izšķir četrus soļus:

  • Mērķa noteikšana: palīdz izskaidrot problēmas būtību un nospraust pētījuma uzdevumus un mērogu. Izšķiroša nozīme ir pētītās sistēmas robežas un funkcionālo vienību ((functional unit) noteikšanai, kas kalpos kā atskaites punkts pētāmo objektu salīdzināšanai.
  • Inventarizācija: visu produkta vai pakalpojuma ražošanai un lietošanai izlietoto resursu un radušos emisiju atmosfērā, ūdenī, augsnē uzskaite attiecībā uz pieņemto funkcionālo vienību.
  • Ietekmes novērtejums: nosaka uzskaitīto emisiju un resursu izlietojuma ietekmi uz vidi.
  • Interpretācija: izskaidro katra iepriekšējā soļa rezultātus, lai noteiktu svarīgākos faktorus un lemtu, kā efektīgāk samazināt ietekmi uz vidi.

Dzīves cikla novērtējuma veikšanai izstrādātas dažādas programmatūras, vairākas ir pieejamas arī bez maksas. Dzīves cikla novērtējumam ir veltīts atsevišķs zinātnisks žurnāls.


[1] Posdethwaite D., Development of Life Cycle Assessment (LCA)- The Role of SETAC (Society of Environmental Toxicology and Chemistry) and the ‘Code of Practice’, Journal of Environmental Science and Pollution Research, Volume 1, Number 1 / January, 1994, P. 54-55

[2]Jeroen B. (Ed.) Handbook on Life Cycle Assessment .Operational Guide to the ISO Standard.-Dordrecht, Kluwer Academic Publishers, 2002. –P.692

[3] Environmental management – Life cycle assessment -Principles and framework , ISO [14040:2006]. Geneva, Switzerland: International Organisation for Standartisation, 2006

One Response to Dzīves cikla novērtējums

  1. Atpakaļ ziņojums: Personīgi. Ēdiens. 9.diena no 21. | Grafiti

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: